Nežēlīgs mauciens gandrīz diennakti. Apstājamies tikai, lai uzpildītu degvielu un… Auto navigatora vadīti, naktī izbraucam Poliju, bet pa dienu Čehiju. Te apstājamies tikai kādā čehu/austriešu pierobežas pilsētā, jo no tās silueta noprotu, ka esmu te bijis pirms gadiem četriem kopā ar kolēģu ekskursantu grupu. Pilsēta skaista, un arī pārējie tur labprāt "iemestu acis". Tā nevilšus kļūstu par gidu – īsi ielūkojamies tās brīvdabas botāniskajā dārzā, aplūkojam stalto pili kalna galā, "apčamdam" ļoti savdabīgo galveno laukumu, kurā vienlaicīgi izvietojušās strūklakas, viduslaiku augstdzimtību kapenes, ēkas ar interesantu, vizuāli maldinošu trīs dimensiju grafiti sienu gleznojumu, bodes, vīna pagrabi un gandrīz šeit "piederīgie" tūristi. Pāri kapeņu cokola izteiksmīgajiem eņģeļiem slejas pilsētiņas īpašais svētceļojumu kalns ar kapelu pašā augšā. Vēl izmetam nelielu apli pa veclaicīgajām ieliņām un atkal ceļā – līdz pat galamērķim.

Zalcburgā ik pa laikam mazliet smidzina un ir jau pievakare. Mums, protams, paredzēts kempings! Uzslejam telti un aizšaujam līdz pilsētas centram, jo mana sieva te nekad nav bijusi. Izstaigājam kādas ieliņas un laukums, apmeklējam vietējā bīskapa mīļotajai celtās pils krāšņos dārzus, bet mūsu "daiļais dzimums" ir tik noguris, ka jūsmošana vairāk plūst no vīriešu puses. Ņeķipična…