Par ceļu rakstīšu īsi - tikai tik, cik kādam varētu noderēt.
Mūsu galamērķis bija Ziemeļitālijas pilsētiņa Cortina D'Ampezzo, jeb vienkārši Cortina, kuru bijām nolēmuši izmantot kā bāzes vietu. No Jelgavas tas būtu mazliet vairāk par 2000 km. Bijām nolēmuši braukt divatā (ar sievu) ar savu '95 gada Honda Civic. Brauciena plānošanas laikā bija pieteikušies vēl kādi līdzbraucēji ar saviem auto, bet īsi pirms brauciena dažādu iemeslu dēļ piedalīties vairs nevarēja. Te nu lielu paldies par uzdrošināšanos un kompāniju gribu pateikt laivotājam Krastam, kurš nepilnu mēnesi pirms mūsu izbraukšanas, uzzinājis par briestošo pasākumu, operatīvi "sabīdīja" darbus un nolēma piebiedroties ar savu auto.

Teorētiski attālums nav tik liels, lai to nevarētu "nonstopā" nobraukt divās dienās ar vienu naksņošanu, tomēr mēs nolemjam izbraukt piekdienas (06.07.2007.) vakarā pēc darba. Jāpiebilst, ka lietojam tikai kartes un šo maršrutu, izņemot Lietuvu, mēs principā neesam braukuši. Piebilde - aprakstā visi pulksteņlaiki būs minēti pēc Latvijas laika, bet lasītājam jāņem vērā, ka sākot ar Poliju mainās laika josla un pulkstenis jāgriež stundu atpakaļ.
Joniškis - Šiauliai - Kedainiai - Kaunas - Marijampole - Kalvarija - pierobeža
Izbraucam 20.30 no Jelgavas rajona un, cenšoties noteikumus nepārkāpt, ap vieniem naktī esam pie Polijas robežas. Pilsētas apbraucam, izņemot Jonišķus - tiem var mierīgi braukt cauri tikai pa galveno ielu taisni vien. Mazliet nepatīkami, ka aiz Šauļiem seko padaudz gabalu, kur uzlikti ierobežojumi 70 km/h. Savādāk ceļš ir labs un patīkams. Nakšņojam lielā Lukoil benzīntankā Lietuvas pusē savā auto. Ir diezgan neērti, jo kājas izstiept īsti nevar, ārā stipri līst, pūš spēcīgs vējs un ik pa brīdim garām aiztrauc "fūres" (smagie kravinieki).
Suwalki - Augustow - Lomža - O.Mazowiecka - Warszawa
Ceļamies agri un 5.40 jau braucam. Uz Polijas robežas naudas mainītāju kantori gan ir atvērti, bet mainītāji gan guļ - mēs noskatam, kam miegs "caurāks" un to arī modinām :). Tāpat te par brīvu pieejama ciešama tualete un ūdens krāni, kur nomazgāties. Ir sestdiena. Virzienā uz Lietuvu vērojamas garas "smago" rindas, bet uz Poliju manāma tikai reta "fūre". Mūs tas priecē! Kopumā ceļš labs, tikai netālu no O.Mazowiecka izveidojies nekustīgs sastrēgums - šķiet uz ceļa apgāzies smagais, aizsprostojot abas joslas. Lai nebūtu jābrauc atpakaļ, nolemjam apbraukt slēgto posmu pa lauku ceļiem. Tie lietavās ir pamatīgi izlijuši un gandrīz neizbraucami, un kaut gan kāda cita piebiedrojusies bezceļiem piemērotāka mašīna par mūsējo griežas atpakaļ, tomēr vietējo pensionāru un ganu vadītiem, mums izdodas izkulties sveikā. Vienpadsmitos iebraucam Varšavā. To, gan mazliet nedroši, izbraucam pēc mūsu ceļabiedra Krasta atmiņas, taču tas būtu iespējams arī vadoties pēc iegādātās Varšavas kartes un norādēm.
Warszawa - Czestochowa - Bielsko-Biala - Žywiec - Zwardon
Varšava prasa kādu stundu, diemžēl uzreiz aiz Varšavas garš ceļa posms ir pilns ar luksoforiem un ātruma ierobežojumiem. Tomēr arī tie beidzas un līdz pat Bielsko-Biala vedošais E67-E75 faktiski ir bezmaksas autobānis un braukšana tur notiek vismaz uz 110 km/h. Pie tam pa ceļam ir posms, kur vietējie zemnieki tirgo čerešņas, aprikozes, sīpolus u.c. Un vēl, ja nu kādam tas noder - Czestochowā tieši pa ceļam ir Statoils. No Bielsko-Bala nolemjam nebraukt uz čehu robežu (Cieszyn), jo spriežot pēc mūsu kartes, tur E75 tiek vēl būvēts un sastrēgumos iekulties negribas. Vēl kāds ieguvums - caur Zwardon fūres nekursē, jo ceļš vietām būs priekš fūrēm pašaurs un ap robežu abās pusēs arī līkumains kalnu dēļ, toties vieglajiem auto "no problem". Tiesa, tur, šķiet, nav arī valūtas maiņas punkta. Slovākijas robežu pārbraucam ap 19.00.
Atpakaļceļā Varšavu apbraucām, lai izvairītos no sastrēgumiem: nogriezāmies no autostrādes uz Rawa Maz., tad pa 725.ceļu (diezgan kluss, asfaltēts ceļš, var droši braukt uz 90 km/h) uz Grojec, un tad jau apbraukšana norit pa 50.ceļu (bieža fūru apdzīšana, bet kur gan to nav?).
Čadca - Žilina - Bratislava - Austrijas robeža
Mūsu karte vēstīja, ka bānis sākas no Belušas, bet šobrīd tas jau ir uzbūvēts stipri tālāk un nemitīgi notiek ļoti aktīvi celtniecības darbi, kas gan satiksmi būtiski neietekmē. Jāsaka, ka arī ceļš līdz bānim bija labs, savukārt pats bānis ir pilnīgi svaigs un kvalitātes ziņā pārspēj Austrijas bāņus. Atļautais ātrums ir 130 km/h, kā arī ik pa laikam ir ierīkotas atpūtas vietas. Piebildīšu, ka par tā lietošanu ir jāmaksā (nav dārgi). Mēs braukšanas atļauju (mēnesim, bet var arī īsākam periodam) iegādājāmies pirmajā kafejnīcā pēc robežas šķērsošanas (1.att.). Tajā bez problēmām varēja norēķināties arī izmantojot eiro. Atļaujā jāieraksta vajadzīgā informācija un tā jāpielīmē pie priekšējā vējstikla labajā pusē. Braukšana pa šo bāni ir tīrā bauda un tas mūs aizved tieši pie Austrijas robežpunkta, Bratislavā neiebraucot (ja nemaldos, tuvojoties robežai, parādās norādes uz Vīni). Uz robežas esam 22.30 (2.att.).
robeža - Rochus-Kp. - Wien - Graz - Klagenfurt - Villach - Spittal - E66 - Lienz - Dobiacco - Cortina
Meklējam kempingu, jo esam ļoti noguruši. Pēc taustīšanās un taujāšanas tiekam aizsūtīti uz kempingu pie Neusiedler See (liels ezers uz DA no Vīnes). Arī mūsu Austrijas kartē šis Rochus-Kp. ir atzīmēts (ezera A krastā). Izrādās, ka tā ir milzīga atpūtas teritorija ar labiekārtotiem kempingiem un tml., tikai tik vēlu neviens no kempingu administrācijas vairs nestrādā un iebraukšanai tie ir slēgti. Tomēr kāds no atpūtniekiem ar velosipēdu mūs aizved uz kādu teritoriju, kur drīkst nakšņot un celt teltis par brīvu (jābrauc taisni, garām kempingu žogiem, līdz nonāksiet pie pļaviņas ceļa labajā pusē nelielā krūmu ielokā (attēlā), aiz kuras atrodas vēl privātmājas. Gan jau tajā sastapsiet vēl kādus gulēt gribētājus). Krasts ceļ telti, bet mēs atkal guļam auto. No rīta dodamies uz kempingu nomazgāties (uzmanību! Dušās jāmet monētas, lai būtu siltais ūdens. Palika iespaids, ka uzskaite ir uz laiku, nevis ūdens kubiem. Piebildīšu, ka man pietika ar 50 centiem). 11.40 dodamies ceļā, atrodam A4 bāni un, no tā nenobraucot, nonākam uz A2 (Grācas virziens). Piebildīšu, ka mūsu karte liecināja, ka mums būs jānobrauc no bāņa un jāiebrauc Vīnē, lai atrastu A4, tomēr mums vismaz tāda sajūta neradās - viss bija ļoti skaidri norādīts un Vīni tā arī īsti neredzējām. Pusdienojām kādā pieklājīgā ceļmalas ēstuvē pie Worther See (ezers attēlos) aiz Klagenfurtes. Tā krastos, sevišķi D krastā, atrodas daudz kempingu un, ja atmiņa neviļ, tad ezerā ieplūst daudz silto pazemes avotu, tamdēļ ūdens tajā ir siltāks - iespējams, ir vērts ezeram veltīt kādu dienu?. Pēdējie 170 km no Spittalas ir parasts, normāls kalnu ceļš. Tas kļūst sevišķi stāvs un līkumains posmā Dobiacco - Cortina (plusā tam, mums vēl gadījās stiprs lietus).
Atpakaļceļā mēs apmeklējām Venēciju un braucām pa bāni no tās līdz pat gandrīz pašai Slovākijas robežai. Varbūt subjektīvi, bet Vīnei tuvojoties pašā svētdienas vakarā, tā arī nepamanījām saprotamas norādes uz Bratislavu, A4 vai tamlīdzīgi. Rezultātā iebraucām kādu gabalu Vīnē un, uzprasījuši padomu, dabūjām griezt atpakaļ. No šī virziena bija arī norādes. Un vēl piebilde - ja neesat braukuši pa Itālijas bāņiem, tad tur būs jāmaksā uz vietas ar karti vai skaidrā. Uzbraucot uz bāņa, brauciet, kamēr atdursieties pie kontroles joslas, kas aizšķērso visu ceļu. Tur paņemiet talonu no automāta, tad barjera atvērsies. Nobraucot, vai bāņa galā atkal būs kontroles josla. Tagad stūrējiet uz kādu no maksāšanas joslām. Ja maksāsiet ar karti (mēs maksājām ar Hansabankas Ego-Visa karti), tad tajā pašā atverē jāievieto talons un tad arī karte. Šādi maksājot, Itālijas bāņi kopā "salasās" visdārgākie (šķiet neminēju, bet arī Austrijas bāņi ir maksas līdzīgi kā Slovākijā - nopērc atļauju kādā benzīntankā uz, piemēram, 10 dienām un brauc pa kuru vēlies. Pie tam - nav dārgi).