Kategorija: 2A

Ilgums: 2.30 stundas (SF) - nav (C). Izcili foršs kāpjamais maršrutiņš. Tieši šo gribētos ieteikt iesācējiem uzreiz pēc "vieninieka". Mums tas prasīja 4.10, jo pacēlājs nedarbojās, sākumā mazliet nomaldījāmies un maršrutā bija padaudz cilvēku. Arī fotografēšana prasa laiku :)

Ceturtdiena, 12.07.2007. Esam diezgan stīvi, jo, lai gan nelija, tomēr naktī bija pavēss un mēs nolēmām gulēt mašīnā - grīda cieta, šaurs un kājas nav kur izstiept. Šodien gribās kaut ko pa vidu starp vakardienas un "Strobeļa" maršrutu, gribas izmēģināt "divnieku"..

Maršrutu atradīsiet, braucot no Cortinas cauri Pocol pa 48.ceļu un pēc tam pa 243. ceļu cauri Corvara virzienā uz Selva. Ceļš ir izteikti kalnains jo ved augšā uz pāreju. No tās paveras skaisti skati (1.att.), jo sevišķi interesantas šķita mājiņas, kas paslēpušās starp tāda paša lieluma akmens bluķiem (2.att.). Kādu gabalu lejpus pārejas, apmēram pusceļā starp Corvara un Selva ceļa labajā pusē ieraudzīsiet hoteli "Cir", pacēlāju un vēl dažas ēkas abpus ceļam (Passo Gardena). Problēma ir tāda, ka tur ir visai maz brīvu vietu auto novietošanai, tamdēļ iesaku reaģēt nekavējoties un izmantot kreisajā pusē esošo maksas autostāvvietu (palieli plači starp ēkām). Kad būsiet tur novietojuši auto, klāt pienāks kasieris, kas arī iekasēs vienreizēju, nelielu samaksu par auto (EUR 4.00). Ja aizbrauksiet garām, tad apgriešanās vietu var arī tik ātri neatrast (mūsu pieredze).

Ja pacēlājs darbojas, tad varat braukt ar to, ja ne (mūsu gadījums - mums teica, ka sezona sākoties pēc nedēļas), tad atliek vien pa taciņām vai ceļu doties augšā uz pacēlāja augšējo staciju, kur arī ir maršruta sākums. Tiesa, šajā augšējā stacijā pienāk arī pacēlājs no Selva, kas tobrīd jau darbojās. Mēs, īsti nezinot maršruta sākumu un cenšoties saīsināt pieeju, aizgājām pa taku mazliet pa labi (4.att.). Tomēr izrādījās, ka tas ir noejas ceļš un mums nācās kādu gabalu griezties atpakaļ. Protams, kāpjot augšup galva tā vien griežas atpakaļ, lai atkal un atkal patīksminātos par vareno Sellas masīvu (5. un panorāmas att.).

Maršruts:

No augšējās pacēlāja stacijas virzieties augšup pa diezgan stāvo pieejas taku (1., 2.att.), kas sākas tieši virs stacijas, līdz pienāk brīdis apģērbt sistēmas un citu ekipējumu. Maršrutā ir gan nelielas metāla kāpnes, gan troses. Drošināšanas iespējas ir labas un klints ir lieliska - kā reiz priekš iesācējiem - viegli, bet liek arī saprast, ka viss ir "pa īstam" (t.i., pirmā morālās gatavības stadija - realitātes apjausma, ko ne zāle ne pat Aldartornis tomēr sniegt nespēj - reāla klints, reāls augstums un reāla, kaut arī pietiekami viegla, kāpšana. Bez šīs atziņas es neieteiktu rādīties "trijniekos", jo atšķirība starp "divnieku" un "trijnieku" ir jūtama. Kā nākamo treniņa maršrutu es ieteiktu izvēlēties kādu garāku "divnieku", t.i., pārbaudīt izturību). Diemžēl maršruta popularitāte ir visai liela un kāpēju daudz.

Augšā ferrata beidzas un neliela taka (1., 2.att.) ved līdz pēdējam, nelielajam virsotnes posmiņam, kas atkal ir aprīkots ar trosēm (3.-5.att.). Tā kā virsotne ir salīdzinoši neliela (vieta, maksimums, 10 cilvēkiem) un atpakaļceļš no tās ir tas pats, kas augšupceļš, tad te veidojas rindas.

Lejupceļā sākotnēji ir dažus metrus garš ferratas posmiņš (1.att.), bet tālāk diezgan stāva nobiru un klintsbluķu taka bez drošināšanas (3., 4., 7.att.). Te lieliski varētu noderēt nūjas. Pa ceļam lejup var vērot tos, kas tikai dodas augšup (5.-6.att.). Noteikti jāpiemin, ka šo maršrutu var lieliski kombinēt ar 1A maršrutu Gran Cir un tad jau šī maršruta pieeja vai noeja būs mazliet savādāka, atkarībā no tā, kuru maršrutu izvēlēsieties iet pirmo (vairāk informācijas ievadā minētajā J.Smith un G.Fletcher ceļvedī). Mēs gan to negājām.

Noslēgumā vēl kāds panorāmas foto no pārejas..

Vēl par šo maršrutu:
Alavigne.net