Kategorija: 2B

Ilgums: 3-4 (SF) - 4 stundas (C). Jauks maršrutiņš virs 3000 m, noteikti grūtāks par "Piz da Cir V". Dažādu iemeslu dēļ mēs ar sievu to līdz galam neizgājām, tamdēļ aprakstīšu tikai līdz izietajam posmam. Noteikti pie vainas nebija piektdiena un 13. datums :).

Piektdiena, 13.07.2007. Vakar vakarā bija atbraukuši draugi (Juris un Kristīne) no Jelgavas, kas vienkārši apceļoja vairākas Eiropas pilsētas. Kas tā bija par baudu atkal ēst normālu rupjmaizi un Rakveres desiņas! Taču vēl lielāks paldies par atstātajiem siltajiem guļammaisiem, kas viņiem nebija vajadzīgi, jo paši dzīvoja viesnīcās. Gulējām fantastiski!!
Šodien bija pēdējā kalnos kāpšanas diena, jo rīt paredzēts doties uz Paduju (Padua) un tad uz Venēciju. Nolūkots tika interesants maršrutiņš, kas atrodas tuvu Cortina-i, ievērojamā augstumā un solās būt pietiekoši īss. Pie tam gribējās "paprovēt" 2B!

Maršrutu atradīsiet, braucot no Cortinas cauri Alvera pa 48.ceļu Austrumu virzienā līdz Rist.Rio Gere (ievērojiet, ka 48.ceļš Cortina-i iziet cauri), kur atradīsiet ļoti lielu bezmaksas auto stāvvietu ceļa labajā pusē un kreisajā pusē pacēlāja staciju (2.att.), restorānu u.c. Tur kursē arī autobusi (ja nemaldos, tad Misurina-s maršruts). No šejienes ar pacēlāju (3.att.) dodieties līdz rif.Son Forca (līdz galam), kur, dažus desmitus metru tālāk, nāksies pārsēsties nākamajā pacēlājā - divvietīgā gondolā (4.att.) - līdz rif.Lorenzi (līdz galam), kas jau atrodas 3000m augstumā. Biļeti abiem pacēlājiem turp-atpakaļ var nopirkt jau lejā un mums vienai personai tas maksāja 19.80 EUR. Jāņem vērā, ka sevišķi otrais pacēlājs augšup dodas diezgan lēni (vismaz 20 min) un kopējais ceļs augšup var aizņemt vismaz 40 min un vairāk, atkarībā no braukt gribētāju skaita. Un vēl - ja atmiņa neviļ, tad augšējā pacēlāja pēdējais reiss uz leju ir plkst.16.10 (pēc vietējā laika) un nonākt no turienes ar kājām, maigi sakot, būtu ļoti smagi. Var arī nakšņot rif.Lorenzi, bet tad līdzi vēlams paņemt "ko siltāku". Tā kā maršruta pieeja ir tik ērta (pacēlāji), tad tajā būs ļoti daudz kāpt gribētāju un tas var prasīt papildus laiku maršruta veikšanai, pie tam vismaz daļa atpakaļceļa ved pa to pašu maršrutu, kurp gājāt augšup.

Kad nu esat augšā, dodieties uz pārdesmit metru tālāk un mazliet augstāk esošo rifugio jeb "kalnu māju" (tur ir arī ēstuvīte). Jau no augšējā pacēlāja stacijas var vērot kāpējus, kas no minētās "kalnu mājiņas" dodas VF Marino Bianchi maršrutā (1.att. - attēlu ieliku lielu) - tātad, kā jau var nojaust, maršruts sākas "kalnu mājas" platformas stūrī. Ir patiešām interesanti, kad nākas pārkāpt "asinīs iedzītās" drošības normas un izlīst caur platformas metāla drošības margām, lai ar nākamo soli jau būtu uz klints lielā augstumā pie maršruta trosēm (3.att.).
2.att. ir vienkārši skaistāks skatiņš vēl no platformas.

Sākotnēji maršruts ved lēnām augšup uz kori, lai pēc tam atkal laistos lejā. Ejot lejā uz takas nereti bija sastopams izbradāts, pakusis sniegs, kas uz dolomīta veido slidenāku kārtu (7.att.). Taču taka nav tik stāva un noteikti, ka nekādi dzelkšņi nav nepieciešami, ja vien jūs neejat pavasarī vai rudenī. Nonākot zemākajā punktā, turpmāk maršruts vairāk vai mazāk vedīs tikai augšup, būs jāšķērso neliela plaisa, būs arī kāpnes (8.att. - ieliku lielu). Ik pa laikam sastopams arī nedaudz sniega un lieti noder ferratas cimdi nedaudz salstošajiem pirkstiem. Gabaliņu aiz kāpnēm seko neliels, mazliet grūtāks posms, kur nākas padomāt, kā tikt augšā (es to izkāpu ar spēku). Vēl tālāk ir laidena taka, kur sniega biezums varēja būt ap 20cm (11.-12.att.) un trose ir diezgan vaļīga. Rezultātā bija mazliet nepatīkami kāpt, nezinot vai tas, uz kā tu liec kāju, neizslīdēs un arī pieturēties īsti nebūs pie kā. Tomēr tālāk seko diezgan lieliska atpūtas vieta - netālu no pēdējā - virsotnes torņa. Pavērojis diezgan vertikālo torni un īsti nezinot, kas tur sagaida, nolēmu šeit mazliet atpūsties un doties atpakaļ, jo pēc pulksteņa šķita, ka turpinot maršrutu, varu arī nepagūt uz pēdējo pacēlāja reisu lejup. Arī vēl citi darīja tā pat, sekojot manai priekšzīmei. Protams, varbūt būtu arī visu paguvis, tomēr otra "varbūt" puse mani nemaz neiedvesmoja. Šo atpūtas vietu izmantoju arī kā foto placdarmu un 14.-18. bilde, kā arī panorāmas foto ir tapuši tieši šeit. Pēdējās trīs bildes jau uzņemtas, laižoties lejā, tajā skaitā no pacēlāja. Piebildīšu, ka drošināšanas iespējas izietajā maršruta daļā bija labas, tomēr ir vērts pastudēt arī citus aprakstus, jo tālāk, cik noprotu, ir vēl kādas kāpnes un kāds grūtāks posmiņš. No virsotnes, šķiet, lielāko daļu lejupceļa līdz pacēlājam var noiet arī pa citu taku, bet tur esot posms ar pašauru, birstošu taku bez drošināšanas troses - "nākoties grābstīties gar klintīm".

Vēl par šo maršrutu:
Alavigne.net
Cortina.Dolomiti.org