3. diena - Pirmais kāpiens

Nu bija laiks doties kalnos. Lai taupītu laiku un spēkus, ar pacēlāju no Tatranska Lomnica uzbraucām līdz čatam (tā vietējā valodā apzīmētas kalnu ēstuvītes, kurās var arī pārnakšņot, saņemt medicīnisko palīdzību un izsaukt helikopteru). Te, protams, pilns ar tā sauktajiem "čaiņikiem" - tūristiem zandalēs ar "kolu" un čipšiem rokās, kas tā arī īsto kalnu burvību neieraudzīs. Mēs sevi pieskaitām "pusčaiņikiem", jo mums jau ir neliels kalnu aprīkojums un vēlme kāpt. Vēl paliek mums pagaidām neaizsniedzamās "pusprofesionāļu" un "profesionāļu" kategorijas - arī tādi Augstajos Tatros ir sastopami. No čata uz visaugstāko virsotni ved vēl cits pacēlājs, taču tas ir ļoti dārgs un kursē reti. Nolemjam iet paši, pa nosprausto tūristu taku (ir nopērkamas speciālas kartes, kur iezīmēti visi iespējamie maršruti ar aptuvenajiem laikiem, lai tos veiktu. Kalnos neko nemēra kilometros).

Mēs esam vietā, kur jau principā beidzas kroplo priedīšu zona. Var tikai apbrīnot to sīkstumu. Pakāpjot vēl augstāk, ir tikai pelēki un brūngani akmeņi, kas vietām apauguši ar zaļganiem ķērpjiem. Ejot, tie zem kājām čirkst un dobji sasitas.

Ejot, entuziasms tikai aug. Ar katru soli paveras aizvien jauni un jauni neaprakstāmi dabas skati. Nolemjam aiziet līdz nākamajai virsotnei, kas nebūt nav tuvu. Attālums kalnos ir stipri mānīgs un tā saukto tūristu taku nereti pat nevar pamanīt - vai tā te vispār ir? Neizpaliek arī mazliet ekstrēmu izjūtu, kad jāšķērso posmi, kur taka ir tikai 1 m plata, bet vienā pusē klints, otrā stāva nogāze.

Beidzot esam pašā augšā - virsotnē, 2037 m augstumā, vietā, kad augstāk vairs nav kur! Sajūta un skati ir vienkārši FANTASTISKI!! Ir pat sajūta, ka esi paveicis ko tādu, ko ne katrs spēj, jo lielākā daļa līdz šejienei neatnāk. Līdz ar to starp kāpējiem izveidojusies tāda kā brālība - visi savā starpā sveicinās. Tas ir kā apliecinājums izturībai un kalnu mīlestībai.

Atpakaļceļā pacēlāju vairs neizmantojam un līdz pat mājām aizejam ar kājām. Jāsaka, ka tas bija muļķīgi. Vai spējat iedomāties, ka Jums kādas 3 stundas kā kalnu kazai jālēkā no akmeņa uz akmens virzienā tikai uz leju, vienlaicīgi uzmanoties, lai nepakristu? Šādi strādā tikai kādas konkrētas muskuļu grupas! Mums, nepieradušajiem, tas bija par smagu.
Viss šodienas gājiens bija kādas 8-9 stundas.