8. diena - Atvadas

7. dienu nonīkām pa māju, jo lija spēcīgs lietus, bet 8. dienā jau atkal spīdēja spoža saule. Bija svētdiena un jau pirmdien no agra rīta mūs gaidīja nogurdinošais mājupceļš. Ir mazliet skumji - ir jātiek kalnos! Nolēmām nepārpūlēties un noskatam maršrutu tikai kādām piecām stundām pa vienu no gleznainākajām Augsto Tatru ielejām - Mala Studena. Praktiski viss mūsu maršruts ved gar krāčainu kalnu upi ar ļoti aukstu, bet garšīgu ūdeni. Satiekam arī šerpas - stiegrus puišus, kas uz savām mugurām uznes visu nepieciešamo kalnu "čatiem".
Iznākot no priedīšu zonas, acīm paveras vārdos neaprakstāma pasaku valstība - tālumā no augstas klints gāžas ūdenskritums, kura straumes ielejā sadalās neskaitāmās, pārdesmit centimetrus dziļās, kristāldzidrās tērcītēs, apņemot desmitiem saliņu. Visa ieleja ir dažādu zili un dzelteni ziedošu puķu pārņemta. Brienot tajās līdz pat viduklim un baudot vienreizējo dabas pirmatnīgumu, šķiet, ka esi nonācis pasakā. Nevilšus šķiet, ka arī fejām jābūt kaut kur te pat...
Mēs nolemjam uzkāpt līdz "čatiņam" virs ūdenskrituma. Tas atrodas 2015 m augstumā. Daļēji nākas šķērsot arī ūdenskritumu, bet tā ūdeņi šoreiz aizsteidzas starp akmeņiem mums zem kājām. Skaisti!
"Čatiņā" nedaudz ieturamies. Cenas, ņemot vērā piegādes īpatnības, čatiņos vienmēr ir augstas un ir atkarīgas no preces svara nevis no satura. Tā, piemēram, 0,5 litri alus, minerālūdens un kola maksā vienādi - 50 korūnas. Lielāka šokolādes tāfelīte, protams, ir lētāka par šiem dzērieniem, jo ir taču vieglāka!
Ieturējušies, atpūšamies pie blakus esoša, bet šoreiz dziļa ezera un nolemjam nākamgad šo maršrutu noiet līdz galam. Tur priekšā ir kādas 5 reizes grūtāks maršruts kā pirms pāris dienām mūsu noietais, šoreiz ar kādus 50 m vertikālu kāpumu uz pāreju. Bet patreiz laiks posties mājās, lai krāmētu ceļa somas. Mēs nākamgad noteikti atgriezīsimies!

Rezumē

Kā jau nojaušat, mans mērķis nebija sniegt izsmeļošu stāstījumu par piedzīvoto. "Aiz kadra" palika vēl ļoti daudz. Taču, ja man būs izdevies kaut vienam likt aizbraukt uz kalniem, tad uzskatīšu, ka ieguldītais darbs ir atmaksājies ar uzviju. Gribu Jūs iedrošināt apmeklēt arī nodaļu "Dažas pērles" - te ievietoju dažas bildes, kas man izteica ko vairāk, kā tikai skaistus skatus. Tās ir lejupielādējamas to oriģinālajā kvalitātē (katra ir nedaudz virs viena MB), lai Jūs patiesāk varētu izbaudīt tajās esošo vēsti.

Un neliels finansu pārskats...
Kopā ceļojums ilga no 16.-25. jūlijam, tātad nepilnas 10 dienas. Mums diviem cilvēkiem viss, viss kopā, ieskaitot degvielu, dzīvošanu, pacēlājus, ēšanu, ekskursijas u.c. izmaksāja ap 335 Ls! Nevis katram, bet mums abiem kopā! Pat ierēķinot ap 400 kilometru pārlādētu mašīnu pa kalnu ceļiem un daļēju kondicioniera lietošanu. Protams, varat ņemt vērā, ka mēs braucām divatā ar ekonomisku 1.5 litru Honda Civic, gandrīz neieslēdzot gaismas.
Daži cipari, kurus rakstā neminēju:

• 95. markas benzīns Latvijā maksāja Ls 0.642, Polijā ap Ls 0.79 (Slovākijā vēl dārgāk, tāpēc pildījām Polijā). Kopā iztērējām ap 130 litriem (ap Ls 95.-) uz aptuveni 2500 km (ieskaitot ekskursijas. Tīrais ceļš zem 2400 km)
• dzīvošana: 2 personas * 10 eiro * 7 dienas = 140 eiro
• pārtikas cenas līdzīgas, kā Latvijā. Mēs arī Latvijā iepirkām šokolādes un riekstus enerģijai kāpjot kalnos (ir ierēķināts kopsummā)
• ēst taisījām paši. Bet pusdienas 2 personām slovāku nacionālās virtuves restorānā (grilēta vista ar kartupeļiem, sula, cīsiņš ar skābiem kāpostiem - nesmejieties, tur bija viesmīle, kas saprata tikai slovāku valodu, kas apelsīnu sulas vietā atnes ābolu) izmaksāja Ls 5.61
• pacēlāji 150-500 (ekstra, bet parasti 150-250) korūnas = Ls 2.76 - 9.20 (uz leju ir stipri lētāk, kā uz augšu)

Un vēl, ja pērkat kalnu apavus un citu aprīkojumu, tad ir ļoti svarīgi tos nopirkt labus, jo sevišķi apavus. Kā zināms, 2x gadā Adidas veikalos (varbūt arī citos) ir izpārdošana par 50%. Tā nav reklāma, bet iespēja, kuru izmantojām arī mēs.